Vēsturiski teritorija šodienas Rīgas pilsētas centā tiek dēvēta par Lielajiem kapiem, un tā sāka veidoties 18. gs. beigās, kad 1772. gada decembrī imperatore Katrīna II (1729 -1796) izdeva
ukazu, kurā aizliedza mirušos apbedīt pilsētā. Laika gaitā luterāņu draudžu Jēkaba un Pokrova kapsētas izveidoja vienotu plašu teritoriju, kuru dēvēja par Pilsētas kapiem vai Lielajiem kapiem. 20. gs. sākumā kapu kopējā platība bija 36,60 hektāri.
Kopš 20. gs. sākuma Lielajos kapos jaunas kapavietas vairs neierādīja. Apbedījumus turpināja tikai esošajos ģimeņu kapos. Būtisku ietekmi uz Lielajiem kapiem atstāja 1939. gada baltvāciešu izceļošana, kā arī daudzu turīgo latviešu, krievu u.c. rīdzinieku dzimtu locekļu došanās emigrācijā 1944. gadā.
20. gs. 70. gados uzsāka memoriālā parka
Lielie kapi izveidi, bet šo projektu tā arī nepabeidza.
Plašāka informācija šeit:
www.rigaspieminekli.lv
