Memoriālais ansamblis "Rīgas Brāļu kapi"

• Statuss:Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar aizsardzības Nr.6678
  Valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr.6971
• Atklāts:1936
• Tēlnieks:Kārlis Zāle
   

  Kārlis ZĀLE (Johans Kārlis Leonhards Zālīte)
  1888-1942
  
  Dzimis Kauņas guberņā Mažeiķos. Studējis tēlniecību Kazaņas Mākslas skolā (1909-1913), papildinājies Maskavā pie tēlnieka S.Erzjas (1914-1915) un  Petrogradā - Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā pie I.Andreoleti (1916),  kā brīvklausītājs Mākslas akadēmijā pie H.Zālemana (1917-1918) un Valsts Brīvās mākslas darbnīcās pie A.Matvejeva. 1921. gadā atgriežas Rīgā. No1921. Līdz 1923.gadam studiju nolūkos  uzturas Berlīnē, kas tobrīd ir  laikmeta mākslas ideju šūpulis. Itāļu futūristi, krievu konstruktīvisti, vācu funkcionālisti un dažādi "aktīvās mākslas" piekritēji - tā ir vide, kurā Kārlis Zāle pārbauda savas tēlnieka - monumentālista spējas, gūst atzinību un publikācijas mākslas presē. Kopā ar Aleksandru Dzirkali nodibina un izdod vienīgo aktuālās mākslas žurnālu latviešu valodā "Laikmets", piedalās pirmajā avangardistu kongresā Diseldorfā. 1923. gadā atgriežas Latvijā un uzvar Brāļu kapu ansambļa konkursā (atklāts un iesvētīts 1936.gadā). Ar projektu „Mirdzi kā zvaigzne” uzvar Brīvības pieminekļa konkursā (atklāts 1935.gadā).
  LMA Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1936-1942), profesors K.Zāle ir izcilākais latviešu tēlniecības meistars. Rīgas Brāļu kapu ansamblis un Brīvības piemineklis  ir kļuvuši par  monumentālās tēlniecības paraugiem Latvijā. K.Zāle veidojis pieminekļus, kas veltīti Brīvības cīņās kritušajiem Sudrabkalniņā Rīgā un Jaunpiebalgas Brāļu kapos, strēlniekiem un nacionālajiem partizāniem. Strādājis memoriālajā tēlniecībā (kapu pieminekļi A.Pumpuram, J.Mūrniekam, O.Kalpakam, A.Birzgalim u.c.), veidojis skulptūras, portretus, ciļņus.  Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (1935), Tēvzemes balva (1938), Grand Prix pasaules izstādē Parīzē par kompozīcijām „Darbs” un „Tēvijas sargi” (1937).
  2013.gadā izdota Valda Rūmnieka un Andreja Miglas grāmata TRĪS ZVAIGZNES. Biogrāfisks romāns par Kārli Zāli.
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”.  MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga, 2003
   
   
• Tēlnieks:Mārtiņš Šmalcs
   

  1904 - 1984
  
  Dzimis Rīgā. Mācījies Rīgas pilsētas amatniecības skolā (1921-1929), beidzis Mākslas akadēmijas K.Zāles tēlniecības meistardarbnīcu (1942). Mākslinieku savienības biedrs (1945). Strādājis par akmeņkali E.Kurava firmā, piedalījies Rīgas Brāļu kapu skulptūru izkalšanā, bijis K.Zāles palīgs Brīvības pieminekļa celtniecībā.
  Nozīmīgākie darbi:
  -memoriālajā tēlniecībā (piemineklis kritušajiem karavīriem 1914-1919 Jūrmalā, Asaru kapos; Otrajā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi Aucē un Alūksnē);
  -portrettēlniecībā (Pēteris Stučka, Herberts Līkums, Kārlis Zāle);
  -dekoratīvas kompozīcijas Rīgas (baseina skulptūra Lutausis Grīziņkalnā) un Jūrmalas parkos, atpūtas un kultūras namu interjeros.
   
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
   Rīga, 2000
   
• Tēlnieks:Nikolajs Maulics
• Tēlnieks:Pēteris Banders
• Arhitekts:Pēteris Feders
   

  1868–1936
  Dzimis Kazaņā. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu (1894), akadēmiķis (1910). Bijis Varšavas PI docētājs (1900-1918), profesors (1915). Viens no LMA dibinātājiem, docētājs, prorektors, profesors (1921–1935). Darbojies Brāļu kapu komitejas Tehniskajā komisijā (no 1924.gada), bijis tās priekšsēdētājs (no 1930.gada).
  Nozīmīgākie projekti:
  Ietekmējis Rīgas Brāļu kapu telpiskās kompozīcijas izveidi un skulpturālo akcentu izvietojumu.
  Rīgas Doma kanceles projekts.
  Dzelzceļa stacijas Siguldā, Inčukalnā, Vecgulbenē, Bēnē, Reņģē, Asaros.
  Privātmāju un vasarnīcu projekti Varšavā, Sestoreckā, Pēterburgā.
   
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga, 1995
   
   
• Arhitekts:Aleksandrs Birzenieks
   

  1893–1980
  Dzimis Rīgā. Beidzis Latvijas universitātes Arhitektūras fakultāti (1921). Ilggadējs LU un RPI docētājs (1922–1962), pedagogs Rīgas Valsts tehnikumā un Rīgas Amatniecības skolā. Bijis Rīgas Brāļu kapu komitejas Tehniskās komisijas loceklis (1924–1931), KM Zinātniski metodiskās padomes priekšsēdētājs (1946–1973). Arhitektu savienības biedrs (1945).
  Nozīmīgākie projekti:
  Līdzdalība Rīgas Brāļu kapu izbūvē.
  Raiņa kapu vārti (1929), Dziesmu svētku estrādes (1931, 1933, 1938), Dzintaru koncertzāle (1936).
  Projektējis vairāk nekā 10 pieminekļu un piemiņas zīmju novietnes Asarē, Babītē, Bebrenē, Daugavpilī, Ķekavā, Krustpilī, Jaunpiebalgā, Tirzā, Tartu, Skotijā (1924–1936).
  Privātmāju un vasarnīcu projekti Mežaparkā, Ogrē, Jūrmalā, Inčukalnā.
  Interjeri Izglītības ministrijā un Augstākajā Padomē (tag. LR Saeimas namā).
   
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga,1995
   
   
• Arhitekts:Andrejs Zeidaks (ainavu arhitekts)
   

  1874–1964
  Dzimis Kuldīgā. Autodidakts. Amata prasmes apguva G.F.F. Kufalta vadītajā Rīgas dārzu pārvaldē, pildot jaunākā dārznieka un dārzu plānu zīmētāja pienākumus (1894–1900). Pēc uzvaras konkursā (1896, zelta medaļa) vadīja Ziemas pils Pēterburgā apstādījumu pārveidošanas darbus. 1901. gadā dibināja daiļdārzniecības uzņēmumu Kijevā. 1915.gadā atgriezās Latvijā un līdz 1944.gadam pildīja Rīgas dārzu direktora pienākumus. Bija Rīgas Brāļu kapu komitejas Tehniskās komisijas loceklis (1920–1936). Projektēja Brāļu kapu ainavu, kas kļuva par pamatu turpmākajai memoriāla arhitektoniskajai un tēlnieciskajai koncepcijai.  Veica daudzu Rīgas parku rekonstrukciju, projektēja un iekārtoja jaunus. Uzsāka Pils laukuma un Jēkaba laukuma rekonstrukciju, izstrādāja Arkādijas parka, Dzegužkalna parka, Ziedoņdārza, Miera parka un Daugavmalas apstādījumu projektu. Vadīja Grīziņkalna un Kronvalda parka rekonstrukcijas darbus. 1944.gadā emigrēja uz Vāciju, 1951.gadā  pārcēlās uz dzīvi ASV. Mūža nogali pavadīja dārzu pilsētā Ņūtonā, netālu no Bostonas.
   
   
  Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
  Rīga, 2003
   
   
• Restaurēts:Kopš 1994. gada notiek pakāpeniska RBK ansambļa restaurācija un atjaunošana.
• Atrodas:Aizsaules iela 1b
• Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
• Piezīmes:www.rigasbralukapi.lv