Šogad aprit 250 gadi kopš pirmajiem apbedījumiem Rīgas pilsētas kapos. Mūsdienās Lielie kapi ir unikāla pilsētas zaļā teritorija, kurā atdusas gadsimtu gaitā apbedītie rīdzinieki, to vidū daudzas vēsturiski nozīmīgas personības. Gluži kā pasaules telpā savijas taustāmais ar netveramo, tā gaismas un mūzikas maģijā Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ļausimies pārdomām un piemiņai.
Četras dienas baznīca būs īpaša telpa nebeidzamai savu iespēju un varēšanas izzināšanai, uztveres robežu paplašinājumam, redzētā un dzirdētā atspoguļojumam. Simboliski starojoša gaisotne
STROON mūzikas mierīgajā ritmā – tā ir slovāku gaismas dizainera sedemminut gaismas instalācija
Izplatījums /
The Galaxy, tā vedinās uz pārdomām par norisēm šajā vietā 250 gadu garumā.
Notikuma kulminācija paredzēta sestdien, kad Jauniešu koris BALSIS diriģenta Inta Teterovska vadībā vedīs muzikālā ceļojumā – ar balsi tuvāk zvaigznēm. Noskaņu un krāsu palete bezlaika telpā BALSĪM un ērģelēm.
Gaismas instalācija un mūzikas ceļojums ietverts arī Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2023” un Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 programmā.
Programma:
Ceturtdien, 7. septembrī, plkst. 19.00 – 23.00
Piektdien, 8. septembrī, plkst. 19.00 – 23.00
Sestdien, 9. septembrī, plkst. 19.00 – 2.00
Jauniešu koris BALSIS uzstāsies plkst. 21.00 un 24.00
Svētdien, 10. septembrī, plkst. 19.00 – 22.00
Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Klusajā ielā 2 (Lielo kapu teritorijā). Ieeja ir bez maksas.
Organizē: Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”
Atbalsta: Rīgas dome
PAR DALĪBNIEKIEM
sedemminut (Slovākija)
Gaismu mākslinieks un dizaineris, kurš strādā ar pseidonīmu
sedemminut, ir jaunās paaudzes slovāku mākslinieks. Viņš veido gaismas instalācijas pilsētvidē, rada gaismu šovu scenogrāfijas gan koncertiem, gan teātra iestudējumiem. Viņa darbi regulāri tiek eksponēti festivālā
Biela Noc vairākās Slovākijas pilsētās, piedalījies projektā
Košice – Eiropas kultūras galvaspilsēta, konsultē un veido gaismas projektus jaunajiem mūzikas izpildītājiem starptautiskā mērogā.
Mākslinieka darbus raksturo patiesums un vienkāršība līnijās, pievilcība un gaume, sedemminut izprot gaismas fizikālās īpašības, tās mērķi un vienlaicīgi arī estētiku, gaisma ir viņa galvenais darba materiāls, viņi saprot viens otru.
sedemminut.sk
Jauniešu koris BALSIS (Latvija)
Jauniešu koris BALSIS diriģenta Inta Teterovska vadībā ir viens no izcilākajiem koriem Latvijā, pastāvīgs laureāts valsts koru skatēs, regulāri dodas Eiropas un pasaules koncerttūrēs, kā arī piedalās prestižos festivālos un konkursos, gūstot godalgotas vietas.
Šogad Jauniešu koris BALSIS atzīmēja 36. darbības sezonu.
Pastāvīgi korī muzicē aptuveni 40 jaunieši no Rīgas, kā arī citām Latvijas pilsētām. Kora dziedātāji ir dažādu jomu studenti (filoloģija, IT, medicīna, vēsture, jurisprudence, žurnālistika), vairāki no tiem ir topošie mūzikas pedagogi.
Kora repertuārā ir vietējo komponistu un cittautu autoru darbi, tas aptver mūziku no renesanses līdz mūsdienām, no a cappella dziesmām līdz lielformu darbiem ar simfonisko orķestri. Koris par būtisku repertuāra sastāvdaļu uzskata latviešu un citu valstu tautas dziesmas, kā arī “Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku” klasiku.
Ik gadu koris sniedz aptuveni 70 koncertus Latvijas koncertzālēs, baznīcās un brīvdabā, iesaistās dažāda veida muzikālos projektos un izaicinājumos.
balsis.lv
Baltā nakts 2023
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts” Rīgā notiek kopš 2006. gada. Foruma idejas pamatā ir pilsētas atvēršana laikmetīgās mākslas aktivitātēm vienas nakts garumā, piedāvājot plašu un daudzveidīgu kultūras programmu. “Baltā nakts” (fr. Nuit Blanche) tradīcija aizsākās Parīzē 2002. gadā. Vēlāk Parīzei pievienojās Brisele, Madride, Rīga un Roma, izveidojot kopīgu sadarbības tīklu “Eiropas Baltās naktis” (Nuits Blanches Europe). Foruma tradīciju turpina pilsētas ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā, ASV, Japānā un citviet.
“Baltās nakts” mērķis ir motivēt sabiedrību atklāt mūsdienu kultūras daudzveidību un raisīt plašāku interesi par kultūras notikumiem, izpausmēm un pārmaiņām. Pasākumi notiek gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs, atklājot pilsētu, kas atvērta dažāda vecuma, tautību un sociālās piederības grupu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Tie tradicionāli notiek ne vien kultūrai un mākslai ierastās vietās, bet arī neierastā vidē, veicinot kultūras jēdziena uztveres robežu paplašināšanu.
baltanakts.lv
Lielie kapi
1773. gadā Rīgas pilsēta ierādīja zemi kapsētai – Lielajiem kapiem. Laikam ritot, tie vairākkārtīgi paplašināti, izveidojot vienotu teritoriju un lielāko kopējo platību sasniedzot 20. gs. sākumā – 36,60 hektāri. Mirušo pasaules pazemes kvartāli ir it visur, tomēr nepārvietotās atdusas vietas ar virszemes pieminekļiem šobrīd redzamas tikai dažviet. Lielajos kapos gadu gaitā bija uzkrāts īsts tēlniecības muzejs – gan vietējo meistaru, gan ārzemju tēlnieku darbi ar augstu māksliniecisko un arhitektonisko kvalitāti; diemžēl līdz mūsdienām daudzi nav saglabājušies.
Kopš 20. gs. sākuma Lielajos kapos jaunas kapavietas vairs neierādīja. Traģiskie notikumi – 1939. un 1940. gados baltvāciešu izceļošana, Latvijas iedzīvotāju deportācija 1941. gadā, kā arī daudzu turīgo latviešu, krievu u.c. tautību rīdzinieku dzimtu locekļu došanās emigrācijā 1944. gadā – ietekmēja kapus: palika nekoptas kapu kopiņas un tie aizvien vairāk grima pamestībā. Padomju gados Lielos kapus sāka pārveidot par memoriālo parku, iznīcinot tā brīža varai “nevēlamo” apbedījumu liecības.
Šodien vienotā teritorija ir sadalīta vairākos sektoros – Lielie kapi un Jēkaba sektors ir pilsētas zaļā teritorija ar memoriālajām celtnēm, savukārt Pokrova kapi ir kapsēta. Valsts nozīmes “Dārzu un parku arhitektūras ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm” atrodas starp Mēness, Miera, Kluso un Klijānu ielu. Teritorija ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, tā ir daļa no UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta – Rīgas vēsturiskā centra.
Mūsdienās Lielie kapi un Jēkaba sektors 28,60 hektāru platībā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, teritoriju apsaimnieko Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”.
rigaspieminekli.lv
Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskā baznīca
Dievnams ietilpst arhitektūras ansamblī “Lielie kapi”, celts kā Jaunā kapela 19. gs. vidū neoromānikas stilā pēc Johana Daniela Felsko izstrādātā projekta. Vēlāk viņa dēls Kristians Johans Felsko to pārbūvēja un paplašināja. Jaunā kapela ir lielākā Lielo kapu memoriālā celtne 500 kvadrātmetru platībā.
Līdz kapu slēgšanai Jaunā kapela tika izmantota kā izvadīšanas nams. Savukārt dievkalpojumi notikuši līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad padomju laikos baznīca tika izdemolēta, sagrauta un apkārt tornim slējās tikai atliekas no sienām un velvēm.
20. gadsimta 90. gados ar plašu ziedojumu piesaisti, valsts un pašvaldības finansējuma atbalstu dievnams lēnām tika atjaunots, to 2000. gada 11. jūnijā iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
celies.lv
Pasākumā notiks fotografēšana un filmēšana. Iegūtie attēli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai un publicitātei.
