Gustavs ŠĶILTERS
1874 – 1954
Dzimis Rūjienas apriņķa Rencēnu pagastā. Beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā (1899). No 1900.-1905.gadam apmeklējis O.Rodēna studiju un G.Žermēna darbnīcu Parīzē, papildinājies bronzas liešanas tehnikā Romā. Bijis brīvklausītājs Latvijas Mākslas akadēmijā, Mākslinieku savienības biedrs (1946). Strādājis Pēterburgas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā par Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītāju (1905-1918) un Mākslas un senatnes pieminekļu nodaļas pedagogu (1918-1923); no 1924.-1937.gadam - docētājs Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas universitātē un Jelgavas Skolotāju institūtā. Publicējis apcerējumus par mākslu un recenzijas periodiskajos izdevumos (Zalktis, Dzimtenes Vēstnesis, Latvis). Darbi eksponēti personālizstādēs un piemiņas izstādēs (1950-1999).
Viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem. Ieceres īstenojis bronzā, marmorā, majolikā, kokā, ģipsī. Veidojis darbus portrettēlniecībā, memoriālajā un dekoratīvajā tēlniecībā, ciļņus un medaļas. Strādājis akvarelī, grafikā un lietišķajā mākslā.
Nozīmīgākie darbi:
-portreti: Reinis Kaudzīte, Krišjānis Barons, Rihards Zariņš, Kalējs Bidzāns, Spāņu mākslinieks A.Garsija, Veca vīra galva u.c.;
-kapu pieminekļi: Augustam Dombrovskim Ziemeļblāzmas parkā, Kristapam Bergam Lielajos kapos, Baumaņu Kārlim Limbažos, Krēsliņu dzimtai Raunā.
Rīga, Daugavgrīvas ielā 9 kopš 1974.gada atrodas G.Šķiltera memoriālais muzejs.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2000
Restaurēts:Restaurēts 2006. gadā
Atrodas:Vecmīlgrāvis, Ziemeļblāzmas parks
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Postamentā iekalts teksts latviešu valodā. Rīgas Latviešu biedrības un inteliģences ziedojums.
Augusts Dombrovskis (1845 –1927) – latviešu Tautiskās atmodas laika darbinieks, rūpnieks un mecenāts, pretalkohola kustības aizsācējs, autodidakts. Darba gaitas sācis kokzāģētavā pie viena no pirmajiem latviešu rūpniekiem Jēkaba Dombrovska. 1888. gadā atver pats savu kokzāģētavu Mīlgrāvī, kas strauji attīstās, radot darba vietas strādniekiem un peļņu īpašniekam. 20. gadsimta sākumā A. Dombrovskis sāk veidot vidi sabiedrības izglītošanai. Par saviem līdzekļiem viņš Mīlgrāvī nodibinājis un uzturējis elementārskolu, bērnudārzu „Zaļā skola” un Proģimnāziju. 1904. gadā ar mecenāta gādību atklāts bezalkohola biedrības nams „Ziemeļblāzma”, 1908. gadā latviešu radošās inteliģences darbam un atpūtai uzcelts „Burtnieku nams”. A. Dombrovskis uzskatāms par vienu no pirmajiem latviešu stīgu instrumentu meistariem. Viņš izgatavojis vairāk nekā 1200 teicama skanējuma vijoles, altus, čellus un kontrabasus.
Strādnieku un gara darbinieku mīlētais uzņēmējs vēlējās atdusēties Ziemeļblāzmas parkā, ko pats bija izveidojis un uzdāvinājis sabiedrībai. Par Rīgas Latviešu biedrības, rakstnieku un inteliģences ziedotiem līdzekļiem 1934. gadā uz A. Dombrovska kapa atklāja granītā kaltu 2,4m augstu pieminekli. Tā autors – tēlnieks Gustavs Šķilters. Uz granīta postamenta, kurā bronzas medaljonā iestrādāts A. Dombrovska portretcilnis, paceļas ar ozollapu vainagu apvīta urna. Zem medaljona akmenī iekalts teksts:
„AUGUSTS DOMBROVSKIS
1845.–1927.
ZIEMEĻBLĀZMA”
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
