1768–1831
Dzimis Demnicā, Vācijā. Apguvis amata prasmes, strādājot par palīgu pie Rīgas pilsētas būvmeistara, arhitekta K.Hāberlanda. 1805.gadā kļuva par Rīgas pilsoni, tika uzņemts Mazajā ģildē, bija tās vecākais (no 1818.gada).
Nozīmīgākie projekti:
Vairāk nekā 20 ēku fasāžu rekonstrukcijas; uzcēlis un pārbūvējis ~40 ēkas (t.sk. Jēzus baznīca, komercbankas nams Audēju ielā, Arsenāls Torņa ielā, Rīgas Pils Baltā zāle), kā arī divus monumentus – Uzvaras kolonnu un Aleksandra Triumfa arku. 1818. gadā saņēmis zelta medaļu no Krievijas cara Aleksandra I.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1995
Restaurēts:Restaurācija/aprūpe 2018. gadā
Atrodas:Hanzas ielā pie ieejas Dziesmu svētku parkā (Viesturdārzā)
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Atklāta 1818. gadā (Brīvības ielā pirms tag.Gaisa tilta).
Pārvietota 1903.-1904. gadā (Brīvības ielā pie Šmerļa ielas) un 1935.-1936. gadā uz Viestura dārzu.
1815. gada 4. jūlijā Rīgā, Aleksandra ielas galā (tag. Brīvības ielā pirms dzelzceļa), svinīgi tika likts pamatakmens Aleksandra Triumfa arkai. Tā veltīta Krievijas uzvarai 1812. gada Tēvijas karā pār Napoleona armiju. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā glabājas šo svinību piemiņas plāksne, uz kuras iegravēts – Rīgas ģenerālgubernatora F.Pauluči veltījums Aleksandram I (teksts latīņu valodā). Arku atklāja 1818. gada 28. augustā Krievijas imperatora klātbūtnē. Tā ir monumentāla ampīra stila būve, celta pēc Rīgas būvmeistara J.D.Gotfrīda (1768–1831) projekta no kaltiem gaiša smilšakmens bluķiem, rotāta ar četrām joniešu kolonām un bronzas medaljoniem ar rūpniecības un amatniecības nozaru simbolu atveidiem. Arkas augstums - 10,1m, platums - 9,7m, dziļums - 5,5m. XIX gadsimta pirmajā pusē mazapbūvētais rajons ap Triumfa arku kļuva par rīdzinieku iemīļotu atpūtas vietu. Situācija krasi mainījās XIX gadsimta vidū un beigās, kad sākās lielu rūpnīcu celtniecība un dzelzceļa līnijas Rīga - Orla izbūve. Arka kļuva par šķērsli pilsētas ielu kustībā, kā arī atradās jaunceļamā Aleksandra tilta (tag. Gaisa tilts) trasē. 1903. gada rudenī arku izjauca un pa daļām zirgu pajūgos pārveda, novietojot Šmerļa rajonā, Pēterburgas šosejas 7. verstē. Tomēr gadu gaitā monumentālā būve atkal sāka traucēt transporta kustību galvenajā pilsētas maģistrālē. 1935. gada 12. septembrī Rīgas pilsētas valde nolēma arku pārvietot uz Viestura dārzu. Kopš 1936. gada tā rotā Rīgas vecākā dārza galveno ieeju.
Izmantotā literatūra: V.Buivida. Triumfa arka Rīgā. Diena,31.01.2002
