Piemineklis Latvijas armijas pulkvedim Fridriham Briedim (1888-1918)

Viens no zināmākajiem latviešu virsniekiem, latviešu strēlnieku 1. Daugavgrīvas pulka komandieris Fridrihs Briedis (1888–1918) dzimis Baltkrievijā. Pamatizglītību ieguvis Daugavpilī, kur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājies Pēterburgas Vladimira karaskolā, kuru absolvēja 1909. gadā. Pirmā pasaules kara laikā karojis Austrumprūsijā, veicot izlūkvienības vadītāja funkcijas. 1915. gadā pēc paša lūguma norīkots uz latviešu strēlnieku bataljoniem, piedalās kaujās pie Misas un Ziemassvētku kaujās.1917. gadā kļūst par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieri, paaugstināts par pulkvedi. 1918. gada janvārī dibinājis Latviešu karavīru nacionālo savienību. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā pie Volgas. Ticis arestēts, apsūdzot par līdzdalību esera B. Savinkova izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā" un antiboļševistisku propagandu latviešu strēlnieku vidū. 1918. gadā Maskavā, Butirku cietumā nošauts kā kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar I, II un III pakāpes Lāčplēša kara ordeni.
Jau divdesmitā gadsimta 30. gados Fridriha Brieža piemiņai tēlnieks Kārlis Jansons izstrādāja pieminekļa metu, taču tas netika realizēts.
1997. gadā pie Rīgas 13. vidusskolas, Pulkveža Brieža ielā 25, atklāja tēlnieka Oļega Skaraiņa granītā kalto 3,25m augsto pieminekli. To veido trīs masīvu akmens bluķu obelisks ar pulkveža portretcilni augšdaļā un veltījuma tekstu vidū:

„Fridrihs Briedis. Dz.1888.g. 23.jūnijā, nošauts 1918.g. 28.augustā Maskavā. Pulkvedis, Latviešu strēlnieku komandieris, Lāčplēša kara ordeņa I, II, III pakāpes kavalieris.
Tikai tas, kas dzimis lielās mokās, pieder mīlestībai. A.Čaks”.