1873. gadā Rīgā notika Pirmie Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Tajos piedalījās 45 kori un 16 orķestri, kopskaitā 1019 dalībnieki. Laicīgās mūzikas koncertu, kas notika 18.gadsimta sākumā izveidotajā Ķeizardārzā, noklausījās ap 11 000 klausītāju. 1923. gadā dārzs tika pārsaukts leģendārā zemgaļu karaļa Viestura vārdā, bet 1973. gadā, kad atklāja Vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgadei veltīto pieminekli – ansambli, dārzu pārdēvēja vēlreiz – par Dziesmu svētku parku. Ansambli veido piemiņas akmens (36t smags laukakmens no Tukuma apkārtnes) ar granīta plāksnē iestrādātu uzrakstu:
„Latvijas tauta Dziesmu svētku simtgadei 1873 – 1973” (līdz 1991. gadam tur atradās bronzas plāksne ar uzrakstu: „Padomju Latvijas darbaļaudis Dziesmu svētku simtgadei”). Centrā – kalta granīta plāksnēm apdarināts taisnstūra ūdens baseins, kura labajā malā uzstādīta 27m gara lauztas konfigurācijas betona siena, kas apšūta ar dolomīta plāksnēm. Katra sienas lauzuma augšpusē uz skaldnēm vara kaluma tehnikā atveidoti komponistu Jāņa Cimzes, Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Pētera Barisona un Alfrēda Kalniņa portretciļņi, kā arī viņu slavenākās kora dziesmas nošu teksta fragments. 2003. gadā, XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs atklāja Latvijas himnas mūzikas un vārdu autora Baumaņu Kārļa portretcilni. To papildina himnas „Dievs, svētī Latviju!” pilns vārdu un nošu teksts un komponista paraksta faksimils (sienas galā līdz pat 1991. gadam bija lasāmi V.I.Ļeņina vārdi: „Māksla pieder tautai”). Portretu rindu noslēdz Dziesmu svētku piemiņas zīme – bronzā darināts ozollapu vainags ar skaitli
100 tā centrā. Krāsaino metālu tīkotāji vainagu ar skaitli nozaga, taču, pateicoties cilvēku morāli-ētiskai rīcībai, to izdevās atgūt, atjaunot un 2008. gadā uzstādīt atpakaļ tam paredzētajā vietā.
Piemineklis – ansamblis ir kļuvis par Dziesmu svētku svinīgas atklāšanas ceremonijas vietu. Pēc tā restaurācijas un teritorijas labiekārtošanas darbiem 2008., 2013. un 2018. gadā vide ievērojami uzlabojusies un kļuvusi par iecienītu atpūtas un pastaigu vietu. 2013. gadā ūdenstilpne nodota Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta aprūpē. 2018. gadā baseins rekonstruēts, atjaunotas strūklakas.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
