Luijs Brails (
Louis Braille, 1809–1852) bija franču tiflopedagogs, kurš 1829. gadā izgudroja rakstības metodi, kuru izmanto neredzīgi cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi, lai varētu lasīt un rakstīt. L. Brails zaudēja redzi, kad viņam bija trīs gadi. Desmit gadu vecumā viņš ieguva iespēju mācīties Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem, kas bija viena no pirmajām šāda tipa mācību iestādēm pasaulē. Šeit viņš papildus apguva arī čella un ērģeļu spēli. 1821. gadā L. Brails iepazinās ar Šarla Barbjē "nakts raksta" sistēmu, pēc kuras viņš izveidoja pats savu rakstu, kas neredzīgajam ļāva ne tikai iemācīties lasīt, bet arī rakstīt; vēlāk izveidoja arī pierakstu matemātikai (skaitļi) un mūzikai (notis). Pirmā grāmata „Braila rakstā” iznāca 1829. gadā. Kopš 1878. gada tas tiek atzīts visā pasaulē.
Piemineklis-krūšutēls L.Brailam uzstādīts 20. gadsimta 60. gados bijušās Strazdumuižas parkā (tag. VSAC Rīgas filiāle „Jugla”). Uz sarkanbrūna granīta postamenta novietotais bronzas krūšutēls ir lakonisks, reālistisko portretu tradīcijās veidots darbs, kurā L.Brails atveidots ar aizvērtām acīm, lietišķi un nepretenciozi.
Postamenta priekšpusē iekalts veltījuma uzraksts:
„Luijs Brails 1809–1852”
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007