Neredzīgais Indriķis (1783–1828) bija Kurzemes latviešu dzejnieks, kura dzejoļi tika publicēti gan atsevišķās grāmatās – „Tā neredzīgā Indriķa dziesmas” un „Aklā latviešu dabas dzejnieka Apriķu Indriķa dziesma”, gan laikrakstos
"Neue Wöchentliche Unterhaltung" un "Latviešu Avīzes" Latvijā un vācu tulkojumā Berlīnē. Sava akluma un dabas doto spēju dēļ attēlot apkārt notiekošo, dzejnieks nodēvēts par "latviešu Homēru".
Tēlnieka Āra Smildzera 3,1m augstā pieminekļa konstruktīvo karkasu veidoja divi vertikāli novietoti Allažu šūnakmens piloni, starp kuriem bija iestiprināts bronzas portretcilnis – it kā krusta fonā attēlojot Neredzīgā Indriķa profilu ar aizvērtām acīm tādu, kāds viņš iemūžināts vienīgajā zināmajā iespiedgrafikas darbā. Betona plātņu celiņš veda apmeklētājus līdz platformai pieminekļa priekšā, no kurienes pilnībā atklājās krāsā un formā interesantais veidojums.
2005. gadā piemineklim tika nodarīti postījumi, taču krāsainā metāla tīkotājiem neizdevās nozagt bronzas daļu. Tā nodota VSAC Rīga filiāles „Jugla” īpašumā. Vertikālie šūnakmens piloni ir demontēti, un šobrīd nekas vairs neliecina par to, ka kādreiz šajā vietā atradies skaists piemineklis.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
