Piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam (1901–1950)

Statuss:Valsts nozīmes vēstures piemineklis ar aizsardzības Nr.61
Atklāts:1981
Tēlnieks:Lūcija Žurgina

1908 – 1999

Dzimusi Bauskas apriņķa Rundāles pagasta Vītoliņos. Mācījusies Rīgas Tautas augstskolas tēlniecības studijā pie E.Meldera un gleznošanas un zīmēšanas studijā pie R.Sutas. Beigusi Mākslas akadēmijas K.Zāles meistardarbnīcu (1940). Mākslinieku savienības biedre (1945). Strādājusi kombinātā Māksla (1945-1963). Ieceres realizētas granītā, šamotā, bronzā, terakotā, porcelānā, fajansā.
Galvenais darbības virziens -portrettēlniecība (Aleksandrs Čaks, Rakstniece, Jānis Sudrabkalns, Vilis Samsons, Arvīds Žilnskis, Inese Jaunzeme, Eduards Kauliņš). Strādājusi sīkplastikā, glezniecībā, zīmējumā.

Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Arhitekts:Oļģerts Ostenbergs
Atrodas:Ziedoņdārzā, pie A. Čaka ielas
Īpašnieks:RPA "Rīgas pieminekļu aģentūra" valdījumā

Aleksandrs Čaks (Aleksandrs Čadarainis, 1901–1950) – latviešu dzejnieks un rakstnieks, mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, kas Pirmā pasaules kara sākumā tika evakuēta uz Krieviju. Studējis Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē, iesaukts Sarkanajā armijā. 1922. gadā kopā ar demobilizētajiem latviešu strēlniekiem atgriezās Latvijā, atsāka mācības un studijas, ieguva skolotāja tiesības un līdz 1927. gadam strādāja par skolotāju. 1928. gadā A. Čaks nodibināja dzejas žurnālu "Jauno Lira", darbojās biedrībā "Zaļā Vārna", žurnālā "Trauksme", bija Veco latviešu strēlnieku biedrības rakstu, atmiņu tēlojumu un dokumentu krājumu "Latviešu strēlnieki" tehniskais redaktors. Strēlnieku atmiņu iespaidā tapa poēma "Mūžības skartie" (1939). Okupāciju varas aizliedza A. Čakam publicēties. Nesaudzīgas kritikas sagrauts, dzejnieks aiziet no dzīves 49 gadu vecumā.

A. Čaka apdziedātajā Marijas ielā (tag. Čaka ielā) izveidotajā Ziedoņdārzā, pie galvenās ieejas pēc arhitekta Oļģerta Ostenberga projekta 1981. gadā uzstādīts savdabīgs piemineklis, kura autore ir tēlniece Lūcija Žurgina. Kompozicionāli tas veidots, izmantojot A. Čaka dzejā sastopamo kāpņu motīvu – pa tām debesīs kāpj visu „mazo cilvēku” ilgas un sapņi. Uz vidējā pakāpiena kā postamenta novietots granītā iemūžināts dzejnieka portrets, zem tā iestrādāts paraksta faksimils:

„Aleksandrs Čaks”

Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.