Rīgas pilsētas valde, domājot par pieminekļu celšanu vēsturiskām personām, jau 1911. gadā sāka gatavoties 100. gadskārtas atzīmēšanai kopš uzvaras 1812. gada Tēvijas karā. Ģenerālfeldmaršala Barklaja de Tolli pieminekļa celtniecības komiteja nolēma vākt ziedojumus un izsludināt konkursu, pieaicinot vietējos un ārzemju māksliniekus. Pieminekli iecerēja novietot Esplanādes apstādījumos pie pareizticīgo katedrāles. Noteikumi paredzēja, ka piemineklim, ne augstākam par 8 metriem, jābūt no bronzas un novietotam uz granīta postamenta. 1912. gada jūnijā bija iesūtīti 44 projekti, no kuriem galveno balvu žūrija piešķīra tēlniekam Vilhelmam Vandšneideram no Šarlotenburgas pie Berlīnes.
Sarkanbrūno Somijas granīta postamentu kala Rīgā tēlnieka Augusta Folca darbnīcā, bet divas tonnas smago 4,77m augsto bronzas skulptūru atlēja Berlīnē. Ar lakonisko uzrakstu
”Генералфельдмаршал князь Барклай-де-Толли 1812–1912” rotāto pieminekli atklāja 1913. gada 13. oktobrī. 1915. gadā bronzas skulptūru demontēja, lai evakuētu.
Pēc muzejā saglabātā V. Vandšneidera modeļa Sanktpēterburgas tēlnieki Aleksejs Murzins un Ivans Korņejevs un bronzas lējējs Deniss Gočijajevs ar uzņēmēja Jevgeņija Gomberga finansiālo atbalstu skulptūru atjaunoja un novietoja uz oriģinālā postamenta.
Atjaunoto pieminekli atklāja 2002. gada 1. jūlijā.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
