1928–1993
Dzimis Rīgā. Beidzis Latvijas universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1953). Strādājis institūtā “Laukuprojekts” (1953–1958) un institūtā “Pilsētprojekts” (1958–1978). RTU docētājs (no 1978.gada). Arhitektu savienības biedrs (1957).
Nozīmīgākie projekti:
Kultūras nams Valmierā un Saldū; Saulkrastu izpildkomiteja. Āraišu ezerpils rekonstrukcijas projekts, ģenerālshēmas Gaujas nacionālajam parkam un Āraišu muzeja parkam.
Līdzautors memoriālajiem ansambļiem un pieminekļiem: Latviešu strēlniekiem Rīgā, 1905.gada revolucionāriem Kuldīgā, Raiņa piemineklim Rīgā, Otrajā pasaules karā kritušajiem Suntažos, Inčukalnā, Nīkrācē.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1995
Restaurēts:Restaurēts 2007. gadā
Atrodas:Esplanāde
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
1965. gada 11. septembrī, atzīmējot kultūrpolitiķa, Tautas dzejnieka un dramaturga Raiņa (Jāņa Pliekšāna) simtgadi, Esplanādē atklāja pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas 1957. gada meta veidoto un viņa skolnieku – tēlnieku Aivara Gulbja un Laimoņa Blumberga – granītā kalto pieminekli. Aptuveni 5 metrus augstais piramidālais siluets un masīvā akmens masa rada monumentālu iespaidu. Skulptūras moto „Kalnā kāpējs” ietver asociatīvu saikni ar Raiņa filozofisko dzeju, ir miera un filozofiskas koncentrācijas piepildīts darbs, kas attēlo dzejnieku kā staltu un cildenu gara milzi. Terases kreisajā malā iekalts lakonisks veltījuma uzraksts:
„RAINIS”.
Piemineklis ar silti sarkanbrūno koptoni kontrastē granīta terases pelēkajai krāsai un labi izceļas uz Esplanādes liepu un Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas fona.
Katru gadu septembrī pie pieminekļa notiek Dzejas dienu pasākumi.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
