1951
Dzimis Rīgā. Beidzis RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1975). Arhitektu savienības biedrs (1980). Strādājis institūtā “Pilsētprojekts” (1975–1983), KM restaurācijas projektēšanas kantorī, vadījis AS projektēšanas biroju “Arhprojekts”, kopš 1992.gada – reklāmfirmas “Biznesa partneri” direktors.
Nozīmīgākie projekti:
Universālveikals Salaspilī, brīvdabas estrāde Vilgalē, Brāļu kapu memoriāls Valkā. Veiksmīga sadarbība ar tēlnieku Andri Vārpu – uzstādīti pieminekļi Voldemāram Irbem, Kārlim Padegam, Vilhelmam Ostvaldam, Paulam Valdenam un vides skulptūra “Omnibuss”.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1995
Atrodas:Krišjāņa Barona iela, pie Vērmanes dārza žoga
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Veltījuma teksts latviešu valodā.
Rīga savā 800. jubilejas gadā kļuva bagātāka ar vairākiem tēlnieciski interesantiem pieminekļiem. Šis ir viens no kompozīcijas ziņā savdabīgākajiem pieminekļiem, kas rotā pilsētas publisko telpu – firmas „Grindex” sponsorēta dāvana Rīgai. Piedaloties Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un V.Ostvalda mazmeitai Grētelei Braueres kundzei, pieminekli atklāja 2001. gada 14. augustā.
Uz horizontālas viengabala granīta pamatnes paceļas ažūrs bronzas lējums ar sarežģītu ikonogrāfiju un bagātu vēstījumu. Taisnstūra stēlā iekļauts eliptiskas formas medaljons. Tā labajā pusē V. Ostvalds attēlots, sēžot pie neliela galdiņa. Viņam priekšā – laboratorijas trauku virkne un Nobela prēmijas diploma faksimils, kurā lasāms, ka Nobela prēmiju V. Ostvaldam Zviedrijas Zinātņu akadēmija Stokholmā piešķīra ar 1909. gada 9. novembra lēmumu un pasniedza 1909. gada 10. decembrī. Eliptiskā medaljona perimetru apņem uzraksta josla, kurā iekalts teksts:
„Vilhelms Ostvalds. 1853–1932. Ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts. Fizikālās ķīmijas pamatlicējs. Rīgas Politehnikuma profesors 1881–1887”.
Uz granīta pamata plāksnes iegravēts V. Ostvalda paraksta faksimils un sponsora ieraksts:
„Grindex” dāvinājums Rīgai.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007