Iecere veidot pilsētniekiem pieejamu parku ārpus Rīgas nocietinājumu vaļņiem, kādreizējā nocietinājumu esplanādes teritorijā, radās 1814.–1815.gadā, kad sabiedrība vēlējās ātrāk aizmirst krievu-franču karu un Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu. Viens no tā veidošanas iniciatoriem bija Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators itāļu marķīzs Fillipo de Pauluči (1779–1849). 1817. gada 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto lielo parku nodeva sabiedrības lietošanai. Anna Ģertrūde Vērmane, kuru pamatoti dēvē par parka dibinātāju, topošo jauno apstādījumu veidošanai ziedoja 2000 rubļu zeltā. Vēlāk, pēc viņas nāves 1827. gadā, parka attīstībā daudz laba darījis viņas dēls ģenerālkonsuls Johans Kristofs Vērmanis. 1829. gadā viņš uzcēla nelielu granīta obelisku mātes piemiņai. Pieminekļa priekšpusē izkaltā ovālā raksta laukumā lasāms teksts vācu valodā:
„Der Gründerin dieses öffentlichen Gartens weil. Frau Aeltestin Wöhrmann, geb. Ebel”
Aizmugurē: „Von denjenigen, welche den Werth dieser Anlage zu schätzen wissen errichtet 1829”
(Tulk. - "Šī publiskā dārza dibinātājai. Eltestin Vērmanes, dzim. Ebel, kundzei."
"Ierīkojuši tie, kas spēj šo pasākumu novērtēt, 1829")
19. gadsimta beigās, parku nedaudz pārplānojot un labiekārtojot, pieminekli no sākotnējās vietas pārcēla uz jaunizveidotu krāšņu rožu stādījumu laukumu pie minerālūdeņu iestādes ēkas. Netālu no obeliska 1884. gadā uzstādīja divus postamentus ar tēlnieka Augusta Folca darbnīcā no mākslīgā akmens atlietām lauvu skulptūrām. 1954. gadā obelisku nojauca un lauvas pārvietoja pie minerālūdens paviljona. 1998.– 2000. gadā, pateicoties uzņēmēja Jūlija Krūmiņa iniciatīvai un finansējumam, ansambli rekonstruēja, izgatavojot jaunu obelisku, pārvietojot lauvas un veicot nelielus kosmētiskus labojumus. Lai godinātu A.Ģ.Vērmanes piemiņu, 2000. gada 26. jūlijā – Annas dienā, atjaunotais ansamblis tika atklāts. Pēc mākslinieces Ingas Mednes meta obelisku izkala akmeņkalis Sandrs Skribnovskis, bet uzrakstu plāksnes bronzā atveidoja tēlnieks Edvīns Krūmiņš.
2011. gadā tika restaurētas lauvu skulptūras, oriģinālā augstumā atjaunoti postamenti. Darbus veica akmeņkalis Ivars Felbergs.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
