Indulis Ojārs RANKA
1934-2017
Dzimis Jaungulbenē. Absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1953), Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1959). 1967.gadā pievērsies tēlniecībai, Mākslinieku savienības biedrs (1962). Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieris (1994). Piedalījies starptautiskos tēlniecības simpozijos un izstādēs Latvijā. Tiešās akmens apstrādes tehnikas atsācējs Latvijā, ieceres īstenojis granītā.
Nozīmīgākie darbi:
Skulptūru brīvdabas ekspozīcijas -
Skulptūru dārzs “Ulamula” Rīgā pie Mārupītes; Skulptūru parks “Dainu kalns” Turaidas muzejrezervātā; Skulptūru dārza galerija Stavangerā (Norvēģija); Skulptūru grupa pie Dailes teātra.
Pieminekļi un memoriāli -
Otrajā pasaules karā kritušajiem Indrā,
Otrajā pasaules karā kritušajiem Siguldā,
Komunistiskā terora upuriem Smiltenē,
Politiski represētajiem Gulbenē,
Cīnītājiem pret Bermontu 1919.gadā Rīgā
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1996
Restaurēts:Teritorijas rekonstrukcija / labiekārtošana 2014.gadā
Atrodas:Mūkusalas ielā, pie Dzelzceļa tilta
Īpašnieks:RPA "Rīgas pieminekļu aģentūra" valdījumā
1919.gada rudenī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu no bermontiešiem. 11. novembrī pulkveža Pāvela Bermonta – Avalova vadītais karaspēks tika padzīts no Rīgas un tās priekšpilsētām Daugavas kreisajā krastā. Godinot kritušo karavīru un daudzo brīvprātīgo kaujinieku piemiņu, nodibināja Latvijas armijas augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeni un 11.novembri pasludināja par kritušo karavīru piemiņas - Lāčplēša dienu.
2002.gadā Mūkusalas ielā netālu no Dzelzceļa tilta tika atklāts tēlnieka Induļa Rankas piemineklis, kas veidots no divās daļās pāršķelta sarkanbrūna raupji apstrādāta granīta. Daļā, kas pavērsta pret Mūkusalas ielu, iekalts Lāčplēša ordeņa zvaigznes siluets ar Brīvības pieminekļa trīs zvaigžņu motīvu ozollapu vainagā. Otru daļu papildina divu dūju ēnas, kas simbolizē karavīrus un viņu varonību. Uz 2 metrus augsto pieminekli ved no dzelzceļa gulšņiem veidots ceļš, pastiprinot skarbo noskaņu, kas atgādina tolaik sagrauto Rīgu un pēckara grūtības.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)