Fricis Brīvzemnieks (īstajā vārdā – Fricis Treilands) – jaunlatvietis, folklorists, publicists, dzejnieks, tulkotājs. Krišjāņa Valdemāra rosināts,
„Krievu – latviešu – vācu vārdnīcas” sastādītājs (1872). Publicistikā nozīmīgu rakstu krājumu
„Augsti krievu vīri iz zemas kārtas” (1878) un
„Ievērojamu vīru dzīves apraksti un raksturojumi” (1909) autors. Dzeja – tautiska romantisma caurstrāvota, apkopota krājumā
„Vaļas brīžu lolojumi”. Atdzejojis un tulkojis krievu (Puškins, Ņekrasovs, Krilovs, Gogolis) un vācu (Gēte, Šillers, Heine) dzejnieku un rakstnieku darbus. Kopš 1869.gada darbojies Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrībā, pēc kuras programmas vācis folkloras materiālus Latvijā. F.Brīvzemnieka darba rezultāts - 155000 folkloras vienību – latviešu sakāmvārdi, mīklas, buramvārdi, pasakas, teikas, tautas dziesmas.
1997.gadā, atzīmējot F.Brīvzemnieka 150. dzimšanas dienu, folkloras festivāla „Baltika - 97” laikā, Pārdaugavā tika atklāts piemineklis, kura idejas autors bija Dainis Stalts. Tēlnieka Ģirta Burvja, arhitekta Žaņa Kraukļa un metālmākslinieka Vilņa Vinceviča veidotais piemineklis ir 7,6 metrus augsta četru ozolkoka stabu piramīda ar latviešu panteonam raksturīgās dievību trijotnes zīmi – konusa galā piestiprinātiem trim apļiem. Katrs stabs, kas simbolizē vienu no Latvijas novadiem, rotāts ar metālā kaltiem novadam raksturīgiem ornamentiem un vēsturisku notikumu atveidojumiem. Vienu stabu rotā veltījuma uzraksts:
„Fricim Brīvzemniekam 150”
Otru papildina F.Brīvzemnieka dzejas fragments:
„Nu tad, brāļi, naigi, naigi”
Šie vārdi iegriezti arī ozolkoka solā, mākslīgi uzbērtā paugura pakājē. Piramīdas pamatnes vidū kā ziedoklis uzstādīts upurakmens.
Piemineklis uzcelts ar Rīgas domes Kultūras pārvaldes, Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas un privāto ziedotāju finansiālu atbalstu.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
