Latvijas un Igaunijas vēsturē būtisks saskarsmes punkts bija Brīvības cīņu laiks. Pēc Cēsu kaujām 1919. gada 3. jūlijā Rīgas igauņu pamatskolā pie Juglas ezera tika noslēgts Strazdumuižas pamiers – karadarbības pārtraukšanas līgums starp apvienoto latviešu – igauņu karaspēku no vienas puses un landesvēru ar vācu pavēlniecībā esošo karaspēku no otras puses.
2005. gada 24. oktobrī, Igaunijas Neatkarības dienā, Rīgas dome un Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijā rīkoja Strazdumuižas pamiera līguma noslēgšanas atceres pasākumus, kuru laikā tika atklāta piemiņas zīme – akmens Juglā, pie nama Brīvības gatvē 411. Brūna granīta akmenī iestrādāta melna granīta plāksne ar tekstu igauņu un latviešu valodā:
„Šeit Rīgas igauņu pamatskolā 1919.g.3.VII noslēdza Strazdumuižas pamiera līgumu starp Igaunijas karaspēku, Vācijas armijas VI rezerves korpusu un Baltijas landesvēru”.
