Eduards Berklavs (1914–2004) bija viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu politiķiem, kurš darbojās arī padomju okupācijas apstākļos. Ieņemdams dažādus amatus padomju sistēmā, viņš iestājās par latviešu valodas tiesībām un pret apzinātu Latvijas rusificēšanu. Maskavas veiktās nacionālkomunistu darbības aizlieguma dēļ E.Berklavs bija spiests atstāt Latviju. Pēc atgriešanās 1971. gadā viņš uzrakstīja “17 latviešu komunistu vēstuli”, kas, nogādāta Rietumos, sniedza vispilnīgāko ainu par Latvijas okupāciju.
Par godu Eduarda Berklava 100. dzimšanas dienas atcerei, 2014. gada 15. jūnijā pie nama Brīvības ielā 90 atklāja tēlnieka Jāņa Strupuļa darinātu piemiņas plāksni. Tās izveide pēc Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”- „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Rīgas domes deputātu frakcijas iniciatīvas tika realizēta ar Rīgas domes finansiālu atbalstu. Piemiņas plāksnes atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja NA biedri Aleksandrs Kiršteins un Dainis Locis, vēsturnieks Ritvars Jansons. Piemiņas plāksnē zem E.Berklava bronzas portretciņa lasāms:
“Šai namā no 1957. līdz 1959. gadam
un no 1968. līdz 2004. gadam dzīvoja
izcilais Latvijas valstsvīrs,
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks,
Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks un komandieris
EDUARDS BERKLAVS
15.06.1914.–25.11.2004.