Alberts TERPILOVSKIS
1922 - 2002
Dzimis Aucē. Mācījies Rīgas daiļamatniecības skolā (1939-1942), beidzis Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1949), Mākslinieku savienības biedrs (1952). Tēlnieks Leļļu teātrī (1945-1951), Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs (1976-1998), profesors (1983). Kopš 1949.gada darbi eksponēti grupu izstādēs un personālizstādē (1997), prēmēti vairākos projektu konkursos. Ieceres realizētas granītā, marmorā, bronzā, kokā.
Nozīmīgākie darbi:
-monumentālajā tēlniecībā (Piemineklis 1905.gada revolucionāriem Daugavmalā un Piemineklis A.Upītim Kronvalda parkā; Piemineklis bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem Liepājā);
-portrettēlniecībā (Valdis Dišlers, Ēvalds Valters, Raimonds Pauls, Gunārs Kirke, Indulis Zariņš, Emīls Melderis, Jānis Peters, Pēteris Pētersons, Eduards Smiļģis, Jānis Streičs, Kristaps Eliass u.c.);
-skulptūras (Veļu māte, Vēja māte, Uguns māte, Meža māte, Tautas dziesma u.c.).
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2000
Arhitekts:Jānis Krastiņš
1943
Dzimis Rīgā. Beidzis RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1967). Arhitektūras zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, RPI docētājs (kopš 1972.gada), Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors (1992). Arhitektu savienības biedrs (1970).
Jānis Krastiņš ir pasaulē augsti novērtēts arhitektūras, īpaši jūgendstila eksperts un viens no ievērojamākajiem un ražīgākajiem pētniekiem Latvijas arhitektūras teorijā. Viņa darbu klāstā ir vairāk nekā 680 publikāciju, tostarp 25 grāmatas par Rīgas un Latvijas arhitektūras mantojumu.
Projektējis novietojumu piemiņas zīmei Garlībam Merķelim (Vērmanes dārzā), skulptūrai “Lidojums pār pilsētu” (kanālmalas zaļajā zonā).
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1996
Atrodas:Vērmanes dārzs
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
Piezīmes:Idejas autori un atbalstītāji – Rīgas dome, Rīgas Latviešu biedrība. Akmenī iekalts teksts latviešu valodā
Piemiņas zīme uzstādīta par godu Apgaismības laika publicista, latviešu tautas tiesību aizstāvja, sacerējuma "Latvieši" autora Garlība Helviga Merķeļa (
Garlieb Helwig Merkel,1769–1850) 225. dzimšanas dienas atcerei.
Stēlas vienā pusē puslokā iekalts iedziļināts teksta laukums. Latviešu valodā ar jūgendstila šriftam raksturīgu burtu garnitūru izkalts teksts:
„Garlībam Merķelim (1769–1850). Latviešu likteņgrāmatas radītājam. Rīgas dome. Rīgas Latviešu biedrība. 1994.”
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007