1959
Dzimis Ugālē. Absolvējis Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 1983.gada piedalās izstādēs un simpozijos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Beļģijā, ASV (vairākkārt). Darbi eksponēti piecās personālizstādēs (2002-2014). Tēlnieks un restaurators, būvmākslas mantojuma restauratora amata meistars. Piedalījies restaurācijas, rekonstrukcijas un renovācijas darbos Rīgas Biržas namā, Melngalvju namā, Švābes namā, Mazajā Ģildē, Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas muzejā, Rīgas pilī, Rīgas Doma baznīcā, Lestenes baznīcā, Krāslavas Katoļu baznīcā.
Atjaunojis Rolanda statuju Rātslaukumā un Temīdas skulptūru Rātsnama frontonā, Lāčplēša skulptūru LR Saeimas ēkas fasādē. Veidojis Voltera fon Pletenberga figūras un ciļņa “Madonna ar bērnu” kopiju Rīgas pils nišā virs konventa vārtiem (2015).
Atrodas:Rātslaukuma bruģī, iepretim Melngalvju namam
Īpašnieks:SIA „Rīgas nami” īpašums
Neprecēto tirgotāju ģildes – Melngalvju brālības – 1510.gada arhīva dokumentos aprakstīts kāds rituāls, kas veikts pēc Ziemassvētkiem, kad brālības biedri ar dziesmām un dejām iznesuši laukā no sava ģildes nama „koku”, kas, rotāts un greznots, atradies viesību namā visu Ziemassvētku laiku. Nesdami apkārt Rātslaukumam šo savu laiku nokalpojušo „Ziemassvētku koku”, melngalvji apdejojuši apkārt savam namam un laukumam un pēc tam to svinīgi sadedzinājuši.
Interpretējot šo seno vēstures faktu, mūsdienu rīdziniekiem ir labpaticis uzskatīt, ka Ziemassvētku egles publiskas iededzināšanas tradīcija sākusies tieši renesanses Rīgā.
Tā Rātslaukuma bruģī, tieši blakus vietai, kur katru gadu tiek iedegta Ziemassvētku egle, 2003.gada pirmajā adventē tika ieguldīta piemiņas plāksne. Tēlnieka Edvīna Krūmiņa no akmens masas izgatavotās astoņskaldņu plāksnes centrā iestrādāta bronzā darināta Betlēmes zvaigzne, no kuras uz visām pusēm kā stari izaug astoņas stilizētas egles. Plāksnes perimetru apņem teksta josla astoņās valodās – latviešu, vācu, krievu, angļu, franču, spāņu, ķīniešu un japāņu, ar vēstījuma tekstu:
„Pirmā jaungada egle Rīgā 1510.gadā”.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007