Sarkandaugavā, Latvijas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra apstādījumos 1987.gadā atklāja savdabīgu tēlniecisku darbu – ģeometriski stilizētas formas skulptūru. Tēlnieku Intas Bergas un Ulda Berga ieceri izsaka tēlniecības valodā pārcelts paradokss – vertikāli pāršķeltas cilvēka sejas divas daļas, kas ir skumja alegorija par slimības deformēto dvēseli. Divus metrus augstās skulptūras fasādes pusē atveidotajām sejas pusēm atbilst līdzīga, tikai horizontāli pāršķelta kubveida seja skulptūras otrajā pusē. Traģiskās ekspresijas piesātinātais darbs ir uztverams kā piemiņas zīme ķermenim, kura čaulā iesprostots slimības salauzts gars.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
