Ģirts BURVIS
1962
Dzimis Liepājā. Absolvējis Liepājas LMV (1981), Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1987). Mākslinieku savienības biedrs (1996). Kopš 1983.gada piedalās profesionālās izstādēs, tēlniecības simpozijos, izstādēs-akcijās. Darbi atrodas kolekcijās Dānijā, Vācijā, ASV, Šveicē, Francijā, Japānā un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja fondos. Ieceres īsteno bronzā, granītā, nerūsējošā tēraudā un vara cizelējuma tehnikā.
Nozīmīgākie darbi:
-piemiņas ansambļi un pieminekļi (Ainažu vecajos jūrnieku kapos, Leģionāriem Jaundubultu kapos, Latviešu strēlnieku cīņu vietās Tīreļpurvā, Represiju upuriem Popē, Vācu karavīriem II Meža kapos, Admirālim T.Spādem, Hokejistam Kārlim Skrastiņam Meža kapos);
-piemiņas vietas un zīmes (Felksbergas jūrskolai, Lībiešiem Mazirbē, Jūras paņemtajiem Kolkas ragā, Lielkauju akmens “Sarkanais pret brūno” Rumbās, Vēsturniekam U.Ģērmanim, Dziedonei M.Brehmanei-Štengelei, Dzejniekam Vilim Plūdonim Bauskā);
-dekoratīvas skulptūras (Zēns uz auna, Priekules Ikars, Skursteņslauķis un mūrnieks);
-vides skulptūras (Laivas un Rīdzinieki Rīgā, Koknesei-725, Ķēniņu krēsli Skrundas pilskalnā, Senajiem jūrasbraucējiem un skulptūru grupa “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” Liepājā);
-medaļas (veido no 1985. gada līdz šodienai)
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1995
Tēlnieks:Kārlis Īle
Atrodas:skvērā, Matīsa un Mūrnieku ielas krustojumā
Īpašnieks:RPA "Rīgas pieminekļu aģentūra" valdījumā
Piezīmes:Iniciators – Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija; finansētājs – Rietumu banka
Rīgas vēsturiskās pilsētvides atjaunošanā lielu ieguldījumu ar iniciatīvu un projektu realizēšanu dzīvē ir devusi Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija (izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs). 2001. gadā tika uzsākta plaša programma vēsturiskās apbūves atjaunošanā, zaļās zonas un dzīves kvalitātes uzturēšanā Grīziņkalna un Mūrnieku ielas iedzīvotājiem. Ielu tehniski un vizuāli atjaunoja, Mūrnieku un Matīsa ielas krustojumā izveidoja svēru. Tur 2007. gadā atklāja tēlnieku Ģirta Burvja un Kārļa Īles darināto 2,8m augsto bronzas skulptūru Skursteņslauķis un mūrnieks, kas novietota uz stilizēta jumta ar skursteni. Šajā dekoratīvajā veidojumā dokumentalitāte savijusies ar skulptūru alegorisko traktējumu. Tēlnieka Kārļa Īles veidotā skursteņslauķa prototips ir konkrēta persona -– Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Vairis Vilcāns. Tēlnieks Ģirts Burvis mūrnieka skulptūras prototipam izvēlējās Nacionālā teātra aktieri Kārli Sebri (1914 – 2009), iedvesmojoties no viņa radītā naivi labsirdīgā Frīda tēla kinofilmā „Pie bagātās kundzes”. Skvērs ir kļuvis par iecienītu iedzīvotāju tikšanās vietu, kur „uz laimi” paspodrināt pogu pie skursteņslauķa jakas un palūkoties tautā iemīļotā aktiera sejas vaibstos.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.
