Dekoratīva skulptūra Brēmenes muzikanti

Mihaila Gorbačova aizsāktās „perestroikas” un demokratizācijas rezultātā 20. gadsimta 80. gadu beigās Austrumeiropas zemēs sākās intensīva tautu kustība par sabiedrības liberalizāciju un valstiskās neatkarības atgūšanu. Aktivizējās Baltijas republiku un apvienotās Vācijas kultūras un ekonomiskā apmaiņa, politiskās pieredzes apguve. Šajā atmosfērā Rīgas sadraudzības pilsēta Brēmene 1990. gadā dāvina Rīgai skulptūru “Brēmenes muzikanti”, kurā izmantoti visiem zināmās brāļu Grimmu pasakas tēli, kas nelūkojas vis „pa lodziņu laupītāju istabā” (kā tas ir skatāms tēlnieka G.Marka darinātās skulptūras oriģinālā pie Brēmenes Rātsnama sienas), bet gan caur radušos spraugu padomju režīma uzceltajā „aukstā kara dzelzs priekškarā”. Tātad – Rīgas „Brēmenes muzikantu” skulptūras versija, kuras autore ir Krista Baumgartele,  ir visnotaļ politiska alegorija, kur ar Ezopa valodas palīdzību jaunā mākslinieciski izteiksmīgā formā pausta attieksme pret padomju militārā bloka radīto robežu krišanu un prieks par Eiropas atkalapvienošanos.
Uz postamenta novietotajā skulptūrā attēlota viens otram uz muguras sakāpušu dzīvnieku grupa – ēzelis, suns, kaķis un gailis, kas visi ar izbrīna grimasēm lūkojas pa „dzelzs priekškara” spraugu.
Pie trīs metrus augstās skulptūras postamenta piestiprinātajā bronzas plāksnītē lasāms uzraksts:
„Brēmenes pilsētas muzikanti.
Māksliniece Krista Baumgartele, 1990.
 Hanzas brīvpilsētas Brēmenes dāvinājums”.
„Die Bremer Stadtmusikanten.
Künstlerin Krista Baumgärtel, 1990.
Geschenk der Freien Hansestadt Bremen”.
 
 
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007