1913 – 2000
Dzimis Rūjienā. Mācījies J.L.Reguta koktēlniecības kursos (1934), beidzis K.Zāles meistardarbnīcu Mākslas akadēmijā (1934), papildinājies keramiķa V.Vasariņa meistardarbnīcā (1942-1944). Ieceres īstenojis granītā un bronzā.
Nozīmīgākie darbi:
-monumentālajā tēlniecībā (daudzi padomju varas angažēti pieminekļi, skulptūras Salaspils memoriālam, piemineklis A.Pumpuram Piebalgā, Ģ.Eliasa krūšutēls Jelgavā, piemiņas akmens Rainim un Aspazijai Slobodskā);
-memoriālajā tēlniecībā (kapa pieminekļi J.Mežulim, A.Melbārdim, V.Krastiņam Meža kapos, F.Rokpelnim Raiņa kapos; piemiņas akmeņi K.Baronam un F.Brīvzemniekam Lielajos kapos);
-portrettēlniecībā (Diriģents A.Melbārdis, Sievas portrets, Krišjānis Barons, Rūdolfs Blaumanis, Pašportrets, TTT treneris R.Karnītis, Ārsts I.Lazovskis u.c.);
-dekoratīvajā tēlniecībā (skulptūras Bagāta raža, Rīts, Pavasaris, Akmens teiksma, Daile, Zvaigzne, Pielūgsme, Mīlestība, Mijkrēslī u.c.);
-medaļmākslā (Krišjānis Valdemārs, Teodors Zaļkalns, Kārlis Skalbe, 20 medaļu cikls “Veltījums vecajām lauku sētām”).
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Atrodas:Kanālmalas apstādījumi pie Bastejkalna
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
1968. gadā uzsāktajā Rīgas parku rekonstrukcijas kampaņā Bastejkalna apkārtnei pievērsa īpašu uzmanību, sakārtojot 20. gs. sākumā izveidotās kalna terases, celiņus un mākslīgā strauta kaskādes. Tika izmantoti izstādēs iepazīti latviešu tēlnieku stājmākslas darbi, kurus veiksmīgi eksponēja atklātā vidē.
Tēlnieka Jāņa Zariņa 1958. gadā granītā kaltā 1,25m augstā skulptūra novietota uz postamenta un labi sasaistās idilliskā ansamblī ar strūklakas baseinu un ziedu stādījumiem. Reālisma tradīcijās ieturētais darbs kompozicionāli sasaucas ar gleznotāja F. Hodlera gleznu „Diena” (Šveice,1900). Mostošās sievietes torss ar savītām rokām virs galvas tuvs jūgendstila un 20. gadsimta sākuma tēlnieku variētajām pozām.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007