Pārsla ZAĻKALNE
1927 - 1993
Dzimusi Valmieras apriņķa Salacas pagastā. Beigusi Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1953), Mākslinieku savienības biedre (1960). Ieceres realizētas bronzā, metālā un kokā.
Nozīmīgākie darbi:
-monumentālajā tēlniecībā (Brāļu kapu ansamblis Priekulē),
-memoriālajā tēlniecībā (kapa pieminekļi E.Birzniekam–Upītim, M.Rudzītim Raiņa kapos);
-stājtēlniecībā (skulptūra Miera deja Rīgā);
-portrettēlniecībā (Tēlniece Lea Davidova-Medene, Tēlniece Zigrīda Fernava-Tiščenko, Aktieris Alfrēds Jaunušans);
-medaļmākslā (Teodors Zaļkalns, Emīls Melderis, Mēs un daba u.c.).
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 2003
Restaurēts:Restaurācija 2010
Atrodas:Bastejkalnā, kanālmalas apstādījumos
Īpašnieks:RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā
1968. gadā uzsāktajā Rīgas parku rekonstrukcijas kampaņā Bastejkalna apkārtnei pievērsa īpašu uzmanību, sakārtojot 20. gs. sākumā izveidotās kalna terases, celiņus un mākslīgā strauta kaskādes. Tika izmantoti izstādēs iepazīti latviešu tēlnieku stājmākslas darbi, kurus veiksmīgi eksponēja atklātā vidē.
Tēlnieces Pārslas Zaļkalnes 2m augstā patinētā alumīnija lējuma skulptūra ir darināta ap 1970. gadu. Atkārtojot Anrī Matisa dekoratīvās freskas “Deja” kompozīcijas motīvus un zviedru tēlnieka Karla Milles skulptūrās iecienīto figūru pretnostatījumu, tēlniece radījusi graciozu Latvijas dekoratīvās tēlniecības paraugu. Rokās saķērušās, dejā virpuļojošas „trīs grācijas” ir stilizētu jaunu sieviešu plastisku ķermeņu atveidojums uz prizmatiskas metāla pamatnes. Pretenciozais nosaukums „Miera deja” ierindo to padomju laika „bezkonfliktu” tematikas mākslas darbu skaitā, kur sievietes akts bija jāmaskē ar „sabiedriski nozīmīgas tēmas risinājumu”.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
