1934
Dzimis Rīgā. Beidzis RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1969). Strādājis Rīgas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē (1959–1971), bijis pilsētas galvenais arhitekts (1971–1998). Arhitektu savienības biedrs (1963).
Nozīmīgākie projekti:
Piedalījies Rīgas pilsētas attīstības ģenerālplānu izstrādāšanā.
Līdzautors Salaspils memoriālajam ansamblim (1967), piemineklim Audriņu traģēdijas upuriem (1973), Memoriālajam ansamblim Jēkabpilī (1976), piemineklim bojāgājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem Liepājā (1977), piemineklim A.Upītim (1982) un K.Baronam (1985) Rīgā, kā arī ēkai Elizabetes ielā 2.
Ar panākumiem piedalījies konkursos Latvijā, Vācijā, Bulgārijā.
Vairāku arhitektūras jautājumiem veltītu grāmatu autors/ līdzautors.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1995
Atrodas:Daugavas krastā, Poļu gātes galā
Īpašnieks:SIA „Rīgas Nami” īpašums
Piezīmes:Oriģināls atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Rīgai kā daudzu tūristu iecienītai pilsētai ir sava pazīšanas zīme – Daugavas krastā viesus sagaida Lielais Kristaps. Tā godināšana oficiāli sākās laikā, kad arhibīskaps Jaspers (Kaspars) Linde 16.gadsimta sākumā ieviesa atsevišķu svētku svinēšanu par godu pilsētnieku iecienītajiem svētajiem – Sv.Bazīlijam, Sv.Egīdijam un Sv.Kristapam. Pēdējais kā aizgādnis un labvēlis īpaši tika godināts latviešu pārcēlāju, plostnieku, krāvēju un nastu nesēju vidū. Kāds izskatījās senākais Lielā Kristapa tēls un kur tas atradies, precīzi nav zināms. Bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā kopš 1923.gada apskatāma 2,36m augsta priedes koka skulptūra Lielais Kristaps, kuru 1682.gadā izgatavoja tēlnieks Mihaels Brinkmans. Vērtīgā relikvija joprojām atrodas muzejā, bet, atdarinot 19.gadsimtā celto Lielā Kristapa namiņu, A/S „Restaurators” pēc arhitekta Gunta Muižzemieka projekta izveidoja jaunu koka - stikla namiņu, kurā ievietoja tēlnieka Ģirta Upīša 1997.gadā izgatavoto skulptūras kopiju. Ar SIA „Rīgas nami” finansējumu un atbalstu ir īstenota arhitekta Gunāra Asara ideja par skulptūras novietošanu Daugavas krastā, Poļu gātes galā, kur tā kopš 2001.gada 21.jūnija ir aplūkojama no Daugavmalas promenādes puses.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
