Daudzu gadu garumā ilgusī diskusija par PSRS okupācijas režīma represijās cietušo piemiņas memoriāla izveidi vainagojās ar konkursu, kurā 1998.gadā uzvarēja tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas projekts
Putenī. Politiķu iecere izveidot memoriālu Esplanādē neguva sabiedrības un profesionālu arhitektu un tēlnieku atbalstu. Tika atrasta daudz veiksmīgāka vieta - Vilkaines iela pie Torņakalna dzelzceļa stacijas. Tur jaunais memoriāls rada vēsturisku saikni ar izsūtīto moku ceļa sākuma vietu un ar jau esošajām represiju zīmēm netālu no stacijas ēkas – piemiņas akmeni 1941 un vēsturisko dzelzceļa vagonu.
Piemineklis - pieci plēsta akmens tēli, personificē trīs paaudzes, kuras kļuva par represiju upuriem. Tas tika ievietots zāliena aplī uz mākslīgi radīta pakalna fona. Visapkārt piemineklim - akmeņiem bruģēts ceļš, ko papildina no dzelzceļa gulšņiem veidoti soli. Pieminekļa priekšplānā novietots granīta akmens, kas pilda ziedu altāra lomu. Tajā iekalts teksts:
„Komunistiskā terora upuru piemiņai”. Pieminekļa pirmo kārtu 2001.gada 14.jūnijā svinīgi atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Lai pilnībā īstenotos autoru iecere, bija jāgaida 11 gadi.
2009.gadā piemineklis Putenī tika nodots RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” valdījumā. Saskaņā ar grozījumiem Rīgas domes 2007. gada 22. marta lēmumā Nr.209 „Par līdzekļu piešķiršanu komunistiskā terora upuru memoriāla Torņakalnā otrās kārtas būvniecībai” no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem 2011. gada 13.decembrī Aģentūrai tika piešķirti līdzekļi II kārtas pirmā posma – tēlnieciskās daļas realizācijai, un saskaņā ar RD Pilsētas attīstības komitejas lēmumu Nr.80 2012. gada 18. aprīlī - finansējums pieminekļa II kārtas otrā posma – būvdarbu un teritorijas labiekārtošanas darbu realizācijai. Pieminekļa mākslinieciskās daļas darbus veica tēlnieks Pauls Jaunzems sadarbībā ar SIA „Arhitekta J.Pogas birojs” un SIA „Uldis Leilands”. Tās realizācija izmaksāja 52810 latu. Objekta būvdarbus un teritorijas labiekārtošanas darbus, kā arī informatīvo stikla paneļu, izgaismojuma un videonovērošanas iekārtu uzstādīšanu realizēja ģenerāluzņēmējs SIA „RERE 04” sadarbībā ar apakšuzņēmējiem - SIA „AVTEX construction”, SIA „Glassstyle”, SIA „L un L serviss”, SIA „Ainavists”. Šiem darbiem tika izlietoti 118 758 lati.
Tagad pieminekļa Putenī kompozīcijas centrā novietotā skulptūru grupa papildināta ar gulošiem akmeņiem, kuros iegravēti izsūtījumu vietu nosaukumi (
Vorkuta, Omska, Vjatlags, Karaganda u.c.). Pie katra no akmeņiem iestrādāts nakts izgaismojums. Zālājs aizstāts ar matētas virsmas granīta seguma laukumu. Tā malās - nelielas „cerību salas” ar zemu, vasarā ziedošu ziedu klājumu. Atjaunots bruģis un soli. Vilkaines ielas - alejas kreisajā malā izvietoti stikla paneļi, kas veido memoriālo sienu, kurā latviešu, krievu un angļu valodā apkopota informācija par okupācijas laikā izsūtīto skaitu un izsūtījumu, nometņu un ieslodzījumu vietām bijušās PSRS teritorijā.
Piemineklis un tam pieguļošie objekti - Torņakalna dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa sliedes, vēsturiskais vagons un piemiņas akmens
1941 iekļaujas vienotā memoriālā. Katrs no tiem atgādina kādu šķautni no traģisko notikumu kopuma.
Nākotnes projekts – memoriāla III kārta, kurā paredzēta vēsturiskās dzelzceļa ēkas rekonstrukcija - restaurācija, papildinot tās pamatfunkciju ar Okupācijas muzeja un Dzelzceļa muzeja veidotām informatīvām ekspozīcijām, kā arī plašām telpām svinīgu piemiņas pasākumu norisei.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007