Memoriāls ebreju genocīda upuriem. Sinagogas drupas. Piemineklis ebreju glābējiem.

1989. gadā Gogoļa un Dzirnavu ielas krustojumā tika atrakti Otrā pasaules kara laikā nodedzinātās Lielās horālās sinagogas (arhitekts Pauls fon Hardenaks) pamati. Uz to bāzes izveidoja 2m augstu arhitektonisku memoriālu ar ebreju rituālo svečturi – menoru. Blakus novietots piemiņas akmens ar sinagogas nopostīšanas datumu „1991.4.VII”.

Urbānajā pilsētvidē, ielu krustojuma malā novākto drupu vietā izveidotajā laukumā memoriāls ir kā skarbs atgādinājums par iznīcību un genocīdu, ko Rīgai nesa Otrais pasaules karš. To papildina neliela liepu aleja un pieticīgs zāliena parters.

2007. gada 4. jūlijā, ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, blakus Lielās horālās sinagogas drupām – memoriāla, tika atklāts piemineklis Latvijas ebreju glābējiem.

Pēc mākslinieces Elīnas Lazdiņas (tobrīd - LMA studentes) projekta veidotais betona monuments simbolizē atbalstu un palīdzību, ko Latvijas ebrejiem sniedza citu tautību iedzīvotāji holokausta gados. Pieminekli veido divas daļas – 12 metrus gara balta siena, kas it kā gāžoties draud iznīcināt visu dzīvo, un sienu simboliski balstošas kolonnas, kurās iemūžināti vēsturniekiem zināmie 270 ebreju glābēju vārdi. Centrālajā kolonnā iestrādāts Jāņa Žaņa Lipkes (1900–1987) portretcilnis. Kopā ar sievu Johannu viņš savā Pārdaugavas mājā no drošas nāves paglāba 56 ebrejus.

Pieminekļa izveidi finansiāli atbalstīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Rīgas dome, Latvijas valdība, ebreju kopienas un uzņēmēji.