1906–1973
Dzimis Tukumā. Beidzis Latvijas universitātes Arhitektūras fakultāti (1942) un RPI Arhitektūras fakultāti (1960). Bijis būvdarbu vadītājs Rīgā un Madonā (1931–1939), institūta “Pilsētprojekts” arhitekts (1953–1968). Arhitektu savienības biedrs (1945).
Nozīmīgākie individuālie projekti/ līdzautors:
Tipveida projekti, pēc kuriem celtas skolas daudzviet bijušajā PSRS; Mākslinieku nams, Zinātņu akadēmijas augstceltne, RCU (tag. Galerija CENTRS), Rīgas pils un Komunāru laukums (tag. Esplanāde).
Līdzautors pieminekļiem un ansambļiem - 1905.gada revolūcionāriem Daugavmalā, revolucionāriem un Otrā pasaules kara upuriem Komunāru laukumā (demontētas) un divas strūklakas, Ļeņina piemineklis Liepājā (demontēts).
Dzīvojamās ēkas Jūrmalā, skola Mellužos un Dubultos, Tautas nams Madonā u.c..
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1996
Restaurēts:Restaurācija 2006./2007.gadā
Atrodas:Esplanāde
Īpašnieks:RD Mājokļa un vides departaments
Esplanāde līdz 20.gadsimta sākumam bija smilšu laukums, kur rīkoja karaspēka apmācības un parādes. 1901.gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde. Sākot no 1888.gada līdz 1950.gadam šeit notika Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. 1884. gadā esplanādē tika uzcelta Pareizticīgo Kristus dzimšanas katedrāle. 1903. gadā - Rīgas biržas komercskolu, kuras telpās tagad atrodas Valsts Mākslas akadēmija, bet 1905. gadā uzcēla Valsts Mākslas muzeja ēku. Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tagadējie apstādījumi veidoti 1950. līdz 1952.gadam pēc arhitekta Kārļa Plūksnas projekta. Tajā ietilpa arī divas simetriskas bronzas strūklakas, kas ievietotas apaļa slīpēta sarkana granīta baseina vidū.
2013.gadā strūklakas nodotas RD Mājokļa un vides departamenta aprūpē.