Mirdza LUKAŽA
1930 – 2015
Dzimusi Durbē. Beigusi Liepājas LMV (1952), Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1958). Mākslinieku savienības biedre (1960). Radošās ieceres īstenotas bronzā, alumīnijā, akmenī, mālā.
Galvenie darbības virzieni – monumentālā un figurālā stājtēlniecība, portreti.
Nozīmīgākie darbi:
Piemineklis brāļiem Jurjāniem Jumurdas Meņģeļos, Piemineklis Pēterim Stučkam Aizkrauklē, Leona Paegles portrets, Vīgneru Ernesta krūšutēls; dekoratīvo strūklaku “Nimfa” un “Gadalaiki” restaurācija – atliešana bronzā; Latvijas ģerboņa atjaunošana Rīgas Brāļu kapu galvenajos vārtos.
Enciklopēdija “Latvija un latvieši”. MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA BIOGRĀFIJĀS.
Rīga, 1996
Atrodas:Skvērs pie Latvijas Nacionālās operas
Īpašnieks:RD Mājokļa un vides departaments
Šai 1887.gadā Latvijas Nacionālās operas apstādījumu zonā atklātajai tēlnieka Augusta Folca dekoratīvajai strūklakai ir dvīņumāsa. Saksijas pilsētā Gerlicā pasta ēkas priekšā izveidoto grezno skvēru rotā līdzīga skulptūra, kura tur gliemežnīcu, ar mednieka, zvejnieka, nimfas un ūdensmeitas figūru strūklakas pakājē.To veidoja Vroclavas tēlnieks Toberencs un atklāja 1887.gadā. Protams, tēlniekam A.Folcam šis fakts bija zināms. Arī mūsu strūklakas graciozās sievietes figūras rokās ir smaga gliemežnīca, bet pie tās kājām atveidoti četri bērni, kuri rotaļājas ar delfīniem. Oriģināls darināts cinka lējumā, kā tas bija raksturīgi 19.gadsimta otrās puses dekoratīvajai tēlniecībai. Diemžēl materiāls atmosfēras mainīgo apstākļu iespaidā sabruka. 1986. gadā strūklaku atjaunoja, uzstādot tēlnieces M.Lukažas bronzā atlieto kopiju.
2013.gadā strūklaka nodota RD Mājokļa un vides departamenta aprūpē.
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007