1901. gadā, Rīgas 700 gadu svinību laikā, Strēlnieku dārzā (tag. Kronvalda parkā) bija izvietota daļa no grandiozās jubilejas pasākumiem celtajām būvēm. Esplanādē atradās lielā rūpniecības un amatniecības izstāde, Strēlnieku dārza būves kalpoja atpūtai un izklaidei. Vienīgi mūrniekmeistara Kristapa Ķergalvja paviljons, kas demonstrēja mūrnieku spējas sarežģītu formu izbūvē, atradās Strēlnieku dārzā. Tas ir saglabājies un šodien ieguvis pieminekļa statusu mūsdienu Rīgā. Arhitekta Floriana fon Viganovska projektētais paviljons, kuru mūrniekmeistars Kristaps Ķergalvis dāvināja Strēlnieku biedrībai, ir Austrumzemju arhitektūras formās celta formķieģeļu būve ar greznu apmetuma dekoru un jumtu (laika gaitā pārveidots).
Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007